Someday

Viņš atgriezās no darba. Ārā bija tumšs. Reiz viņš mīlēja tumsu un nakti, bet pēc tam, kad viņš satika viņu, viss mainījās. Viņš mainījās. Bija vēl tikai daži soļi, un viņš bija gandrīz pie savas mašīnas. Katru reizi, kad viņš iekāpa savā automašīnā, viņš atcerējās ceļojumu uz ezeru kopā ar viņu. Tā bija laba diena, varbūt labākā diena viņa dzīvē. Viņš ielika atslēgu aizdedzes slēdzī, nospieda gāzes pedāli un beidzot brauca mājās. Vēl viena diena bija pagājusi bez viņas. Viņš vadīja automašīnu uz priekšu. Ceļš bija gandrīz neredzams, un viņš nejutās labi. Viņš gribēja gulēt. Viņa acis neviļus aizvērās. Viņš domāja, ka būtu bijis labāk izsaukt taksometru. Pēkšņi sitiens! Pēc tam atskan plīstošā stikla skaņa. Viņš bija iesprostots, nespēja pakustēties. Viņš juta, ka dzīve no viņa slīd prom. Tomēr kaut kādu iemeslu dēļ šķita, ka šīs vēl nav beigas.